[:et]Metsavenna talu on hea vöimalus tänastele koolilastele Eesti ajaloo tutvustamiseks. Pidevalt külastavad punkreid ja muud juurdekuuluvat öpilasekskursioonid.

Igal aastal külastab Metsavenna talu üle ca 10 000 inimest. Lisaks veel sajad registreerumata huvilised, kes käivad lihtsalt uudistamas peaaegu, et iga päev. Ilma erilise reklaamita on Vastse-Roosa populaarseks saanud ka pensionäride hulgas, kes käivad meenutamas söjajärgset aega, mil nad ise veel noored olid. Metsavenna talu on populariseerida aidanud ka Meelise vennad Vahur ja Kaupo. Vahur on kaasas käinud turismimessidel.

Aastatel 2000-2003 kevadel korraldati Metsavenna talus Metsavenna päevad. Külastajad viidi punkritesse, näidati relvi, üles oli pandud temaatiline näitus. Kohaliku rahvateatri trupi abil näidati NKVD üksuse haarangut punkrile, provokaatori tegutsemist, metsavandade arreteerimist ja ülekuulamist ning pögenemist. Plaanis on tulevikus uuesti taastada Metsavenna päevade korraldamine kui selleks avaneb uus võimalus.[:lv]Vēstures mācīšanās izklaidējoties

Mežabrāļu saimniecība ir laba iespēja skolnieku iepazīstināšanai ar Igaunijas vēsturi. Bunkurus apmeklē daudzas skolnieku grupas

Pagājušajā gadā Mežabrāļu saimniecību apmeklēja vairāk kā 5000 cilvēki, bez tam vēl simtiem nepiereģistrētu apmeklētāju, kas te ierodas gandrīz katru dienu. Bez sevišķas reklāmas Vastse-Roosa ir kļuvusi populāra arī pensionāru vidū, kas brauc uz šejieni lai atcerētos pēckara laiku, kad vēl paši bija jauni. Mežabrāļu saimniecību popularizēt palīdz arī Mēlisa brāļi Vahur un Kaupo. Vahurs ir braucis arī līdzi uz tūrisma gadatirgiem.

Ik pavasari šeit tiek rīkotas Mežabrāļu dienas. Apmeklētājus ved uz bunkuriem, parāda ieročus, ir izliktas tematiskās izstādes. Vietējā pašdarbības teātra trupa izspēlē: NKVD vienības uzbrukumu bunkuram, provokatora darbību, mežabrāļu arestu nopratināšanu un bēgšanu.

1945.-1947.g. Hermika (Härmika) ciemā darbojošās Mežabrāļu orķestra dalībnieks Henno Hernits māca mežabrāļu dziesmas. Pie ugunskura tiek piedāvāti vienkārši ēdieni. Alfreds Kērmans (Käärmann), kurš apšaudē zaudējis vienu roku, stāsta par dzīvi bunkurā. Mežabrāļa meita Eha Loritsa (Loorits) stāsta par pārdzīvojumiem pēckara gados. Igaunijas republikas tagadējie robežu sargi iepazīstina ar savu ikdienas darbu un parāda ieročus. Mežabrāļu dienas beidzas saulrietā ar bunkuru kaujas demonstrējumu. Kaujā piedalās vairākas Aizsargu vienības un brīvprātīgo grupas. Dūmu, trokšņa un blīkšķu te ir daudz.[:]